Quartus ārstu prakse > Dzīvot zaļi
draugiem draugiem draugiem
Par mums | Kontakti
Lv | Rus | Eng
 
 
 
 
 
 
 


Dzīvot zaļi

„Dzīvot zaļi” ir jēdziens, ko katrs no mums uztver ar citādāku jēgu. Vienam tā ir biodegviela automašīnai, citam saulesbaterija uz mājas jumta, vēl kādam pārtika bez ĢMO. Kāds brauc ar velosipēdu, cits izvēlas dabīgu kosmētiku, bet vēl kāds būvē māju no salmiem un māla. Un tas viss ir „zaļi”.

Bet pat ja mēs ļoti apzinīgi izlasam etiķetes visiem pārtikas produktiem, ko pērkam veikalā un cenšamies apiet dažādās E vielas, un dzīvojam jūras krastā energoefektīvi uzceltā mājā, vides ietekme uz mums ar to nebeidzas. Visdažādākās ķīmiskās vielas ir mums vispakārt.

Kāpēc par to uztraucas ginekologi? Ļoti daudzām ķīmiskajām vielām piemīt hormonāla aktivitāte, kas atbilstoši ietekmē visu to, kas ir mūsu ikdienas darba lauks. Zināms, ka pēdējās desmitgadēs būtiski pieaug ne tikai sieviešu un vīriešu neauglība, dažādu grūtniecības un augļa iedzimtu patoloģiju biežums, bet arī visdažādāko onkoloģisko saslimšanu daudzums, cukura diabēta un aptaukošanās slimnieku skaits.

Viens no zināmākajiem „ļaunuma iemiesojumiem” ir bisfenols A, kas ir plaša patēriņa polimēru pamatsastāvdaļa un ietilpst gan zīdaiņu pudelīšu, gan pārtikas iepakojumu, gan sadzīves, sporta un medicīnas preču sastāvā. Kas tur slikts? Nelielās devās no iepakojuma BPA izdalās produktos, tādējādi faktiski tos „saindējot”. BPA tāds, protams, nav vienīgais un dzīves laikā mēs šādi savācam lielas devas, kas rada būtisku iespaidu uz veselību.

Par BPA ietekmi uz cilvēka organismu zinātnieki runā jau kopš 20.gs. 30-tajiem gadiem. Ir pierādīts, ka tam piemīt vāja estrogēna ietekme. Analizējot katru ķīmisko savienojumu atsevišķi, to koncentrācija cilvēka organismā nav būtiska, bet summējot kopā ietekme rādās graujoša un savā hormonālajā aktivitātē daudzkārt pārsniedz tādu sievietes veselības „bojātāju” kā hormonālās kontracepcijas tablete (Ar ko es negribu teikt, ka tabeletēm nav ietekmes, taču tas ir zināms ļaunums pret šo praktiski nezināmo un nenovērtēto).

Īpaši būtiska šo vielu ietekme ir uz grūtnieces organismu, jo praktiski visas ķīmiskās vielas, kas nonāk mātes organismā, šķērso placentu, kā arī izdalās ar mātes pienu. Tādējādi dažādi kaitīgi ķīmiskie savienojumi mazuļa veselību un attīstību ietekmē vēl ilgi pirms dzimšanas. Arvien vairāk zinātnieku uzskata, ka sadzīvē lietotās ķīmiskās vielās lielā mērā ir atbildīgas par to, ka dažādu iedzimtu patoloģiju biežums bērniem pēdējos gadu desmitos būtiski pieaug.

Sievietēm šajā jautājumā ir vēl viens klupšanas akmens – skaistums. Skaistuma nekad nav par daudz un dažādu kosmētisko līdzekļu, lai skaistumu vairotu, tieši tāpat. Taču tie satur milzīgu daudzumu visdažādāko ķīmisko vielu, no kurām tikai ~10% ir pilnvērtīgi pārbaudīti uz to kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Ķīmiskie savienojumi laika gaitā organismā uzkrājas. Beigās skaistums nevis izglābs pasauli, bet nogalinās sievieti.

No ķīmijas un tās produktu klātbūtnes mūsu dzīvē mums neizsprukt. Atliek vienīgi domāt līdz, kur, kā un cik lielā mērā mēs ar to satiekamies – savas un savu bērnu veselības un dzīvības vārdā. Vaicāsiet, ko es pati? Kad iepazinos ar šo informāciju, nopietni izrevidēju bērnu plastmasas trauku plauktu, nopirku bumbu veļas mazgāšanai un kritiski samazināju un „dabiskoju” savu kosmētikas plauktu. Protams, arī šādi tādi padomi pacientēm ir mainījušies.

P.S. Liels paldies par iedvesmu pārdomām manai kolēģei dr.Evai Barkānei

 

autors: Dr. D.Baranovska.