Quartus ārstu prakse > Tradicionālā vs. netradicionālā medicīna
draugiem draugiem draugiem
Par mums | Kontakti
Lv | Rus | Eng
 
 
 
 
 
 
 


Tradicionālā vs. netradicionālā medicīna

Kad biju savā specialitātē nostrādājusi jau kādus 10 gadus, arvien biežāk sāku saskarties ar gadījumiem, kad klasiskajā medicīnā man pietrūka līdzekļu un padoma, kā palīdzēt savām pacientēm. Nedz īsti diagnozes piemeklēt, nedz ārstēšanu nozīmēt. Iespējams, arī iepriekš bija šādi gadījumi, bet nebiju tam pievērsusi tādu uzmanību.

Gribot negribot dzīve spieda domāt, ko darīt savādāk, lai gan manas pacientes, gan es pati būtu gandarītas ar sadarbības rezultātu. Tā soli pa solim nonācu līdz idejai, ka vēlos kaut ko vairāk uzzināt par tādu „netradicionālu” medicīnas jomu kā homeopātija.

Kā jau visiem medicīnu studējušajiem, man savulaik farmakoloģijā tā starp citu bija pieminēts tāds vīrs kā Samuels Hanemans, es zināju, ka ārstē ar graudiņiem, kas satur zāles lielos atšķaidījumos, bet ja godīgi, tas arī bija viss. Bet kā zināms, nekas ar mums šajā dzīvē nenotiek nejauši. Tā nu arī man ik pa brīdim dzīve piespēlēja kādus gadījumus, notikumus, tikšanās, līdz beigu beigās sāku homeopātiju studēt pavisam nopietni.

Jāsaka, mans sākotnējais priekšstats par šo zinātni sabruka ļoti ātri, bet arī apziņa, ka esmu iepinusies ļoti nopietnā lietā un bez atpakaļceļa, tā vietā uzradās pietiekami strauji. Viss kopā tas bija un vēl aizvien ir ļoti sarežģīti, bet arī interesanti un aizraujoši.

Tā nu arvien biežāk klausoties pacientu sūdzībās pieķeru sevi pie domas – tie taču ir klasiski homeopātiski simptomi. Diemžēl tradicionālās medicīnas mācību grāmatas palīdzību piedāvā samērā nosacīti, vairumā gadījumu tikai novēršot vai nospiežot simptomus.

Diskusija par tradicionālo un netradicionālo ārstniecības metožu pareizību un efektivitāti ir mūžīga. Gribētos teikt, katram savs. Svarīgākais, laikus atrast un galvenais ticēt tam, ko un kā dari – gan ārstam, gan pacientam.

Mana praktiskā pieredze vēl nav liela, bet arī pirmie veiksmīgie mēģinājumi dod prieku un vēlēšanos turpināt gan mācīties, gan strādāt. Un pats galvenais – kvalitatīvi palīdzēt savām pacientēm vienalga ar kādām metodēm.

Bet medicīniskās erudīcijas ziņā maniem līdzšinējiem favorītiem anesteziologiem-reanimatologiem un endokrinologiem nu ir pievienojušies arī homeopāti. Tā teikt, ir uz ko tiekties.

 

autors: Dr. D.Baranovska.